Ieskatam A. Rubeņa stāstījums par demokrātijas pirmsākumiem velkot paralēles ar mūsdienu Latvijas un Eiropas notikumiem.

Kādēļ tagad?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Cena. Ja ir doma par savu īpašumu, tad ir salīdzinoši izdevīgs moments lai to īstenotu tieši cenas dēļ. Var jau būt ka lēti liekas ja salīdzina ar uzpūstajām cenām, kas bija realitāte pirms 2 gadiem. Var jau būt. Bet saistībā ar šo atceros sarunu buma laikā. Kolēģe, kura vēl pirms straujā cenu kāpuma iegādājās dzīvokli un maksāja par to mazu summu, minēja, ka ir sanācis izdevīgā laikā nopirkt. Atceroties šo sarunu pašlaik, jāsecina, ka līdzīgās cenās to var izdarīt arī tagad. Negatīvs faktors protams ir skopais piedāvājumu klāsts.

Kur meklēt?

Sludinājumi tika skatīti aptuveni gadu – no 2009. gada vidus līdz 2010. gada vidum. Pa šo laiku aktīvi sekojām līdzi cenām un piedāvājumiem, gājām skatīties. Informācijas avoti:

• www.ss.lv. Šeit reāli arī atradām
• www.city24.lv
• www.nams24.lv
• www.reklama.lv. Šo resursu ātri atmetām, jo pamanījām ļoti daudz fiktīvu sludinājumu. Pēc sazināšanās ar pārdevēju tiek piedāvāts par samaksu saņemt it kā personu kontkatus, kuri pārdod īpašumus. Tas, protams, ir blefs
• www.dzivoklis.lv
• www.varianti.lv
• nekustamo īpašumu kompāniju mājas lapas
• protams, lasījām arī ziņas par šo tēmu, bet ir jāizsver vai var ticēt tur rakstītajam (pamatojums nākamajā nodaļā)

Novērojumi

Jāmin, ka visos ziņu portālos kur skatījos jaunumus par tirgu, informācija ir ļoti pārspīlēta. Piemēram, brīdī kad sāka ziņot par cenu kāpuma apstāšanos, sludinājumos novērotais liecināja tikai par cenu kritumu. Un analoģiski – kad skaļi bļāva ka jau kāpj, bija redzams, ka tās stāv uz vietas. Tādēļ  radās 99% pārliecība ka visas šīs ziņas par nekustamā īpašuma aktivitāti ir mārketinga gājiens lai mēģinātu mainīt cilvēku uzvedību, t.i., tās nav objektīvs informācijas avots.

Ja nepieciešams zināt ticamāku informāciju skatījos zemesgrāmatas statistiku par pirkuma darījumu skaitu (http://www.zemesgramata.lv/stat/stat.asp). Tas, protams, vēl neko neliecina par cenām. Bet savelkot kopā ar sludinājumos skatīto un no paziņām dzirdēto var spriest par kopējo virzību. Piemēram grafikā ir redzama Rīgas pilsētā pirkuma darījumu skaita dinamika.

Var redzēt, ka visvairāk darījumi mēnesī tika veikti 2006. gada decembrī (2353). Tad gada laikā samazinājās līdz 874 pirkuma darījumiem mēnesī.
Kā jau minēju šie cipari vēl neliecina par cenu.

Ja runājam par to tad vienīgais resurss, kur atradu vismaz kaut kādu informāciju par cenu dinamiku ir http://spot.city24.lv/. Piemēram informācija par Rīgu (summas norādītas EUR).

Protams, jāņem vērā ka arī šī statistika nav pilnīga, jo iever datus tikai par vienas kompānijas darījumiem. Šis grafiks noteikti neataino summas par kādām darījums reāli ir noticis. Pieļauju, ka bieži vien tā bija zemāka nekā uzrādīts sludinājumā. Ir arī interesanta city24 informācija par Igauniju un Lietuvu. Pēc tās ir redzams Igaunijas cenu kritums, kas sākās gadu agrāk. Bet vērā ņemams kāpums līdz šim vēl nav bijis.

Apvienoju abus grafikus lai redzētu kopējo tendenci (sarkanā līnija ir kvadrātmetra cena). Zinu ka nav korekti uz vienas ass rādīt gan darījumu skaitu gan arī cenu, bet šādā veidā sakarība ir labāk redzama.

Kā redzams drīz pēc pirkuma darījumu skaita krituma sekoja arī cenu kritums.

Par praktisko pusi

Pirmais solis ir izdomāt prasības attiecībā uz īpašumu. Dažas lietas kuras jāpārdomā:

• cenas intervāls
• ģeogrāfiskā atrašanās vieta
• infrastruktūra (ceļi, sabiedriskais transports, valsts iestādes, veikali, pakaplojumi)
• jauns projekts/sērijveida dzīvoklis/māja/tikai zeme utt
• kopējā platība un istabu skaits (izolētas vai var būt caurstaigājamas, viesistaba apvienota ar virtuvi vai nē)
• vai var būt neremontēts/ar pelēko apdari
• ja der kāds no standarta projektiem, tad kāds būtu vēlamākais
• kriminogēnā situācija
• apkures veids un izmaksas uz kvadrātmetru
• apsaimniekotājs un apsaimniekošanas izmaksas uz kvadrātmetru
• vai mājai ir savs kooperatīvs
• auto novietošanas iespējas
• dzīvokļa novietojums mājā (stūra, malējais, pirmais, pēdējais stāvs parasti nav vēlami)

Lai pasmeltos idejas noderēja http://www.jaunsmajoklis.lv/lat/help/ publicētā informācija. Tur var atrast arī PDF failu kuru var aizpildīt par katru kandidāta īpašumu. Internetā var sameklēt arī standarta projektu plānojumus – http://www.cityreal.lv/index.php?id=64. Tas atvieglo sludinājumu pārskatīšanu, jo jau no projekta veida un istabu skaita ir skaidrs plānojums.

Nākamais solis ir sludinājumu pārskatīšana. Tas jādara aktīvi un regulāri, jo pieredze rāda, ka labiem piedāvājumiem ātri vien atrodas pircējs.
Kā jau minēts jāsaprot par kādu cenu var pirkt, un kas ir par dārgu. Ir izskanējuši pāris varianti cik būtu jāmaksā vienam kvadrātmetram īpašuma. Viena no versijām saka, ka vienas vidējās algas apmērā (tagad ~460Ls?). Varbūt kāds no lasītājiem zin citas, jo ir dzirdēts, bet pašlaik neatceros.

Nobeigumā novēlu atrast visiem kuri meklē.

Protams, vienoties par īpašuma iegādi ar pārdevēju ir viens, bet veiksmīgi visu procesu novest līdz galam ir pavisam cits stāsts.

The pianist

Filma par muzikantu, kurš meģina izdzīvot 2. pasaules kara laikā Varšavas geto. Īpaša ar to ka ļoti labi attēlo situāciju un nodod izjūtas. Galvenās lomas atveidotājs patiešām esot badojies lai ticami nospēlētu lomu. Filmas gaitā to var arī manīt. Bērniem labāk neskatīties. Diezgan skarba.

The sixth sense

Šī filma ir interesanta ja iepriekš nezin sižetu un beigas. Treileri nelikšu. Tikai pateikšu to, ka tā ir par zēnu kurš it kā spēj sazināties ar gariem.

Winged Migration

Skats uz ikgadējo migrāciju no putna lidojuma. Ja patīk dokumentālās filmas par dabu, tad šī noteikti patiks. Filmā ir maz teksta.

Bicentennial Man

Par iespējamo nākotni, kad ģimenes ikdienā kā kalpotājs ienāk robots. Stāsts ir par šādu kalpotāju, kurš vēlas kļūt par cilvēku, un dzīvo līdzi cilvēku ģienes liktenim. Ja pareizi atceros, tad šeit arī parādās Azimova robotikas likumi. Sirsnīga filma

The lives of others

1984. gads Austrumberlīne. Slepenpolicijas darbinieks noklausās rakstnieka dzīvesvietā notiekošo. Par sistēmu un cilvēcisko, kas tai stājas pretī.

Inception

Pašlaik to var redzēt kinoteātros. Ideja un izpildījums interestans. Pamatideja ir cilvēku ietekmēšana izmantojot sapņus.

Visas ir bildētas šajā rudenī no rīta (līdz 9). Tas ir labākais laiks, jo:

• sarmu vēl nav izkausējusi saule
• tālumā ir redzama dūmaka
• saule vēl neveido asas ēnas

Ideāli ja šajā laikā var tikt pie augiem dārzā. Vēlams vasaras puķēm. Tās bildējot pret sauli var atrast interesantus kadrus.

Shawshank Redemption

Šo jāskatās kādā brīvā dienā, jo nav paredzēts atslodzei pēc darba. Filma samērā gara, un ar interesantu sižetu.

Onegin

Pamatā protams Puškina darbs. Vizuāli skaista filma, un aktieri liekas kā radīti savām lomām. Ļoti ieteicams skatīties labā kvalitātē.

One flew over the cocoo’s nest

Par tēmu “ne/normāls”. Cilvēks nonāk psihiatriskajā klīnikā, uzkatot ka ir pilnīgi normāls. Stāsts par cīņu pret sistēmu. Raisa diskusijas un pārdomas.
Tādu sakarīgu treileri neatradu. Te būs viena epizode:

12 angry men

Pusis tiek apsūdzēts tēva slepkavībā un 12 tiesas piesēdētājiem ir jāizlemj vainīgs vai ne. Labāk skatīties krievu versiju (sk treileri). Ja iepatīkas var noskatīties arī oriģinālu, jo tas ir samērā vecs amerikāņu gabals.

Zatōichi

Filma par aklu samuraju kurš uzdodas par masieri. Filma ar humoru (sk treileri). Ir vairākas filmas. Šī ir uzņemta 2003. gadā (Takeshi Kitano).

Frida

Iepriekš jau tika pieminēta. Patīk kā gleznas tiek iepītas sižetā un atspoguļo mākslinieces konkrēto dzīves posmu vai pārdzīvojumu.

Forrest Gump

Šo lielākā daļa ir redzējuši. Bet tiem kuri nav, pateikšu tikai vienu. Pirms kāda laika rādiju to draugam, kurš nebija redzējis. Noskatījāmies 2 reizes pēc kārtas

The dark knight

Sakat ko gribat bet Jokera tēls bija labs.

Vasarā radās nepieciešamība sadabūt pēc iespējas normālāku ēdienu 2 nedēļām. Ar nosacījumu, ka to nav nepieciešams glabāt ledusskapī, un ietilpst vidējā auto bagāžniekā. Ir savākti daži ieteikumi un eksperimentu rezultāti:

1. Piens Lāse. Ir jau pārbaudīts, ka neattaisīts tas stāv neticami ilgi. Tautā tiek saukts par ofisa pienu. Jo to var likt kur gribi, arī atvērtu. Glabājām gandrīz nedēļu, un tad 3 dienās izdzērām. Bija ļoti ok.
2. Žāvētas desas. Drošības pēc desu pirms ēšanas cepām vai vārījām. Turēja ilgi un garšoja labi
3. Auksti kūpināta gaļa (nejaukt ar karsti kūpinātu). To nepaspējām sadabūt, un tā arī nesanāca praksē izmēģināt
4. Šokolāde (rūgtā). Bez komentāriem.
5. Rupjmaize. Bet ne vienkārši jebkura – Ķelmēnu, tā ar zaļo kantaino lapiņu klāt (parasti ir atrodama Rimi). Ir pārbaudīts, ka tā nepelē, un sliktākajā gadījumā sakalst. Arī 2 nedēļas mierīgi izturēja, nedaudz atvedām atpakaļ un vēl mājās tika apēsts.
6. Makaroni, griķi
7. Protams,  klasiskās sausās zupas + biezeņi (ņēmām Knorr biezeņus un Big Lunch nūdeļu sauso zupu). Ja tā godīgi, tad šis bija pamatēdiens, un 2 nedēļu laikā tā apnika ka vēlarvien nevaru ieēst
8. Herkules uzlejamās putras paciņās. Principā ir ok, bet pēc 2 nedēļām rezultāts līdzīgs kā ar sausajām zupām – vairs nevar ieēst. Vispār ar uzlejamajiem ēdieniem ir ieteikums – ja plānots visu dienu būt ceļā, tad no rīta var uzvārīt ūdeni termosā, un pa dienu kad vajag uzliet. Tad nevajag meklēt kur ūdeni uzsildīt
9. Tomātu mērce – Spilvas klasiskā – 2 nedēļas izturēja
10. Sausās brokastis. Tur nav kam bojāties
11. Protams ūdens. 2 cilvēkiem gatavošanai + dzeršanai pietika ar 5 ūdens bunduļiem. Bet varēja ņemt mazāk, jo kempingos tas bija pieejams.
12. Ievārījums – Pūres aveņu. Garšo kā no laukiem vestais. 2 nedēļas tika ēsts pie tējas
13. Pupiņu un zirņu konservi – 1 burciņu paņēmām līdzi, bet tā arī nesaņēmāmies sagatavot
14. Pusfabrikāti – burkās/bundžās saliktas zupas, plovi, mērces utt. Par šo sadaļu nebija nekāda priekšstata. Tādēļ eksperimentam pirms brauciena paņēmām Spilvas plovu burciņā. Tas izrādījās ļoooti neēdams. Tādēļ kā nākamo mēģinājām kādu zupu. Lai salīdzinātu paņēmām 3 ražotāju borščus ar svaigiem kāpostiem. Garšošanas rezultāti ir sekojoši:
    1. Spilvas – tāpat kā plovs absolūti neēdams, jo acīmredzot tiek likta klāt kaut kāda garšviela. Radās jautājums vai viņi vispār pagaršo to ko ražo? Varbūt citi arī būtu labāki, bet 2 nesekmīgas garšošanas atsita jebkuru vēlmi izmantot šī ražotāja konservēto pārtiku.
    2. Madara – krāsa likās tāda aizdomīga, nedaudz uz brūnu. Bet neskatoties uz to garša bija puslīdz ok. Labāk nekā 1. variants
    3. Daba – šis ir absolūtais favorīts. Garšo līdzīgi kā tikko sarīvētas bietes ar garšvielām. Rīgā gan šī ražotāja ēdienu nebija

Jāatzīst ka reāli pusfabrikātus līdzi tā arī nepaņēmām. Toties paņēmām kartupeļus un pirmajām dienām tomātus/gurķus. Un tieši to visvairāk arī pietrūka vēlāk otrajā nedēļā. Pāris reizes pat iegriezāmies kādā veikalā lai iegādātos dārzeņus.

Lai gan nakšņošana bija kempingos, pusdienu gatavošanai noderēja prīmuss. 2 nedēļās izlietojām  vienu mazo un vienu lielo baloniņu. Nopietni uz prīmusa gatavojām tikai kādas 5 reizes + pāris ūdens uzsildīšanas.

Tas laikam arī viss.  Varbūt informācija kādam noderēs līdzīgā pasākumā. Varbūt arī kāds lasītājs var padalīties ar savu pieredzi.

Tā ir meksikāņu mākslinieces Fridas Kahlo de Rivera biogrāfija (http://en.wikipedia.org/wiki/Frida_Kahlo). Par sievieti, kura spēj iet pret straumi, neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem un sarūgtinājumiem. Savdabīga, sirsnīga, traģiska.

IMDB: http://www.imdb.com/title/tt0120679/

Tātad mīnusi:
1) aktieru izvēle ir garām (izņemot varbūt pašu princesi un troņmantieku – tas nav galvenais aktieris)
2) visu filmas laiku nepamet sajūta, ka tā ir mazbudžeta filma
3) galvenā aktiera darbs kaut kā neradīja ticamu iespaidu. Reakcija un sejas izteiksme dažādās situācijās īpaši nemainījās
4) bija pārāk daudz tipisko amerikāņu filmu kadru bez īpašas loģikas. Piemēram aktieri skūpstījās nu visnepiemērotākajā brīdī (kad it kā pēc loģikas būtu jāskrien ko kājas nes), parastie sprādzienu skati utt
5) “ļaunais” personāžs likās tāds sekls – maz piedomāts pie tēla
Plusi:
1) ja nu galīgi nav ko darīt tad var aiziet. Līdz filmas beigām ta tomēr izturēju

Kopā ir 100 uzdevumi, un katrs no tiem var saturēt vairākus vingrinājumus. Jāsaka godīgi, ka nemaz tik ātri tā lieta neiet. Dienā klabināšanai veltot ~2h tiku līdz ~50. uzdevumam. Tajā brīdī tika iemācīti visi burti, komats, punkts, semikols un kols. Tad beidzās atvaļinājums, un tālāk tā arī netiku.

Kopš mācīšanās jau pagājis aptuveni gads, un var secināt, ka tā programmiņa bija noderīga. Tos burtus kurus mācījos klabinu ātri un uz klaviatūru visār neskatoties. Nelielas aizķeršanās sagādā ne-burtu taustiņi (arī cipari). Bet nu tas tādēļ, ka nepabeidzu mācīšanās kursu.

Apkopojot: ja kāds izdomā pamācīties rakstīt, jārēķinās ar aptuveni nedēļu brīva laika un regulāra darba (2-3h dienā). Rezultāts protams ir tā vērts tikai tad, ja ikdienas darbs ir saistīts ar datoru. It īpaši ar garu tekstu rakstīšanu. Liekas, ka šāda rakstīšana atslogo arī redzi, jo nav vairs tik bieži jāsatās uz klaviatūru.