CSDD medicīniskā Bauskas ielā 86 (Papildināts)

Nekur īsti šo info neatradu. Tādēļ noskaidroju un nolēmu pierakstīt. Varbūt kādam noder.

Bauskas ielā 86 ir CSDD kantoris. Ja nepieciešama medicīniskā šajā pašā ēkā ir Biedrība Latvijas Samariešu apvienība, kur var iziet medicīnisko (it kā varot arī pirmās palīdzības apmācību). Šī iestāde minēta CSDD mājas lapā tabulā http://www.csdd.lv/?pageID=1172042610.

Pazvanīju uz info tālruni. Zvanot uz pirmo CSDD tabulā norādīto tālruni man pastāstīja, ka ja nepieciešama info par medicīnosko, jāzvana uz otro minēto – 67627653. Tā arī darīju.

Info sekojoša: medicīnisko pie viņiem var iziet. To var darīt Pirmdienās, Otrdienās, Ceturtdienās no 15:00 līdz 18:00 rindas kārtībā. Līdzi jābūt pasei, vadītāja apliecībai (ja tāda ir), 1 3×4 foto, 25Ls.

Kantoris atrodas CSDD ēkā 3. stāvā 317. kabinets.

Uz šo brīdi viss. Jāņem vērā, ka ar laiku tas var mainīties.

 

Šodien (2009.05.28) izgāju medicīnisko un nokārtoju baltās (mācību) tiesības. Viss process aizņēma ~1h 30 min., un maksāja tieši 29.33Ls (25Ls medicīniskā, 4.33Ls par mācību tiesībām).  Medicīniskajā viss bija kā iepriekš rakstīs. Ierados ceturtdienā ap 15:00. Ieejot CSDD ēkā ir norāde ka 3. stāvā ir ārstu komisija. Ejot pēc norādēm visu varēja atrast. Tur var redzēt sekretāres būdiņu. Pie viņas jāiet aizpildīt pieteikums, jāsamaksā un jāiedod bilde. Tad jāiet 4 kabinetos sākot no tālākā gala:

1. acu ārsts – tā kā man bija brilles, lika saukt burtiņus bez brillēm un ar brillēm, atzīmēja ka braucot jānēsā brilles,
2. lors (paprasa vai nav bijušas problēmas ar dzirdi, paskatās ausīs un aiztaisa vienu, sauc klusu skaitļus, kas jāatkārto) un neirologs (prasa vai galva nav bijusi sasista, liek skatīties uz pildspalvu , liek saspiest rokas un ar aizvērtām acīm un izstieptām rokām ar rādītājpirkstu pieskarties pie degungala)
3. Psihologs – parunājamies par dzīvi, prasa cik gadu, kur strādā utt
4. Komisijas galvenais ārsts – aizpilda dokumentus un paprasa vai nav bijušas kādas operācijas, sūdzības utt.

Tad atkal jāiet pie sekretāres, un viņa uzliek zīmogu, kā arī savada datorā. Tas arī viss. Viss process aizņēma aptuveni 50 min.

Tad 1. stāvā no durvīm labajā pusē jāpaņem numuriņš mācību braukšanas atļaujas saņemšanai. Kad iedegsies sarkanais numurs, jāiet kabīnē, jāiedod medicīniskā, pase, jāparakstās un jānobildējas. Tad jāiet uz kasi samaksāt (ieejas kreisajā pusē). 

Ir svarīgi atcerēties savu numuru, jo pēc samaksāšanas jāiet atpakaļ un jāgaida kad iedegsies zaļš savējais numurs. Tad var iet pie vidējā galda, uzrādīt pasi un saņemt baltās tiesības.

That’s all

Aizvestie – DEPORTATIO

Pirms kāda laika iznāca pāris sējumi ar cilvēku vārdiem un uzvārdiem – izsūtīto saraksti. Tajos(sarkanajā grāmatā) atradu arī savu vecmammu un viņas māsas:

Umure Marta, Umure Ina, Umure Ruta. Visas izsūtītas uz Omskas apgabalu. Par ko? Par to ka spēlēja ansamblī un teātra izrādēs, un iespējams arī par to, ka ģimenei piederēja māja. Par laimi visas 3 atgriezās. Māja bija jāceļ no jauna.

Redzot sējumu apjomu liekas, ka nav Latvijā cilvēka, kuru nebūtu skārusi izsūtīšana.

Free Hugs – arī Latvijā?

Pirms kāda laika db.lv publicēja YouTube 2006. gada populārākos video. To vidū kā visiedvesmojošākais video bija kampaņa “Free Hugs”. Viens cilvēks sarīkoja aizkustinošu pasākumu – gāja ielās un dalīja apskāvienus. Noskatījos, nobirdināju asariņu un aizmirsu. Bet šodien ieraudzīju tādu pašu uzrakstu šeit – Rīgā pie Melngalvju nama. Sapratu kas notiek un fotoaparāta poga pati spiedās lai uzņemtu kadrus.

Pagooglēju un izrādās, ka šis izgājiens ir radis plašāku atsaucību – mājas lapa. Tātad, ja ir vēlme piesakies.

Eirovīzija 2007

Godīgi jāatzīstas, ka šogad šim pasākumam galīgi nesekoju līdzi. Mūsējo dziesmu izdzirdēju tikai šodien (wasntme).

Nokavēto mēģināju atgūt Eirovīzijas 2007 mājas lapā – http://www.eurovision.tv/

Izrādās, ka tur var noklausīties arī katras valsts dziesmas, kā arī noskatīties to video. Šis elements ir ļoti patīkams, jo tajā barā visas dziesmas izklausās vienādi. Klausoties atsevišķi ir pavisam savādāk.

Man personīgi patika 2 dziesmas – Horvātijas un Īrijas.

Pirms Eirovīzijas nejauši ieraudzīju Ukrainas kandidātu/i www.db.lv fotonedēļā, par ko tika iesmiets. Bet kādā šokā biju, kad šie tiešām ieguva otro vietu! Ar šo un pagājušā gada uzvarētājiem(Lordi no Somijas) mana teorija apstiprinās – uzvar tie, kas to 24 dziesmu barā atšķiras no fona, t.i., no pārējiem.

Visiem brīvi pieejami ieroči – drošāk!

Kārtējā apšaude ASV (Raksts + video) izraisīja kārtējās diskusijas par ieroču brīvo pieejamību.

Ar mūsu LV viss ir skaidrs. Lai iegādātos ieroci ir nepieciešama atļauja un īpaši glabāšanas nosacījumi. Bet, piem., ASV, Šveicē, Latīņamerikā u.c. pasaules daļās tas tā nav. Šaujamo iegādei ir pat mazāk ierobežojumu nekā braukšanai ar automašīnu. Kultūras vēsturē uzsver, ka sākotnēji tas bija tādēļ lai iedzīvotāji spētu aizsargāties pret valsti un tās patvaļu. Liekas, ka arī mūsdienās šī ir viena no funkcijām. Bet jautājums ir par ko citu. Vai nav nedroši, ka jebkuram uz ielas ir ierocis, un ka teorētiski jebkurš jebkurā brīdī var sākt šaudīties?

Līdz šim man bija licies, ka tur nekā pozitīva nevar būt. Ka jo mazāk iespēju nodarīt kaitējumu, jo labāk. Bet katrai monētai ir arī otra puse. Un šoreiz apskatīšu tieši to. Tātad turpinājumā mēģināšu apskaidrot kādēļ plaša ieroču pieejamībai būtu pozitīva ietekme.

Pirmais arguments: ja, kāds laupītājs ir nodomājis uzbrukt, viņš baidīsies to darīt, ja zinās, ka “upurim” ir labs pretarguments – šaujamais. Šo izteikumu var pastiprināt fakts, ka pēc tam, kad vienā ASV štatā ieviesa likumu, kas nosaka obligātu ieroča nēsāšanu visiem, noziedzības līmenis gada laikā samazinājās par 50%.

Otrais arguments: haotiska šaudīšanās nevarētu notikt, jo šāvējs tiktu ātri neitralizēts. Tas, ka, piem., ASV valsts skolās ir iespējamas apšaudes, izskaidrojams ar to, ka skolas ir “guns free” zona, t.i., kaujas ieroči ienešana šajā zonā ir pretlikumīga, un līdz ar to skolēniem nav iespējas aizsargāties. Privātskolā, kur šo ierobežojumu nav, šādi gadījumi praktiski nenotiek.

Trešais arguments: to, ka ieroči ir aizliegti, noziedznieki vienalga ignorēs.

Protams, ir jābūt dažādiem ierobežojumiem uz vecumu, psihisko veselību utt. Un paplašinot ieroču nēsājošo cilvēku loku, ir jāapsver gan visi “par”, gan arī “pret”. Bet neskatoties uz visiem it kā loģiskajiem “par”, ja šādu kārtību ieviestu Latvijā, diez vai es justos droši, piem., ejot garām tiem skaļajiem pasākumiem pie Brīvības pieminekļa, vai arī homoseksuāļu gājienā.

Ja ir vēlme, par šo tēmu var palasīt vairāk – http://logicalopinion.typepad.com/my_weblog/2007/02/the_case_for_gu.html